Tā rezultātā mājaslapu pozīcijas analītikas platformās var pēkšņi kristies vai pieaugt, lai gan Google meklētājā nekas būtisks nav mainījies. Par problēmu publiski ziņojuši vairāki pazīstami SEO tehnoloģiju uzņēmumi, tostarp Ahrefs, SEOmonitor un Keyword.com. Dažos gadījumos neuzticami rezultāti konstatēti vairāk nekā 10% automatizēto pieprasījumu. Nozarē šo parādību sākuši dēvēt par SERP poisoning jeb meklēšanas rezultātu sagrozīšanu.
Kas ir SERP un kā tas darbojas?
SERP ir saīsinājums no angļu valodas Search Engine Results Page jeb meklētājprogrammas rezultātu lapa.
Kad lietotājs Google ievada meklēšanas frāzi, piemēram, “labākais portatīvais dators” vai “autoserviss Rīgā”, Google parāda rezultātu lapu ar vietnēm un citu informāciju, kas, pēc tā algoritmu vērtējuma, vislabāk atbilst lietotāja pieprasījumam.
SERP var ietvert vairākus rezultātu veidus:
- Organiskie rezultāti – mājaslapas, kas parādās Google algoritmu noteiktajā secībā.
- Maksas reklāmas – sponsorētie rezultāti Google Ads sistēmā.
- Google Maps rezultāti – uzņēmumi un pakalpojumi atbilstoši lietotāja atrašanās vietai.
- AI Overviews – mākslīgā intelekta ģenerētas atbildes.
- Papildu rezultātu elementi – attēli, video, produkti, jautājumu un atbilžu bloki.
Mājaslapas pozīcija šajos rezultātos ir viens no galvenajiem SEO efektivitātes rādītājiem. Jo augstāk vietne atrodas pēc uzņēmumam nozīmīgiem atslēgvārdiem, jo lielākas parasti ir iespējas piesaistīt apmeklētājus no Google un palielināt vietnes dabisko apmeklējumu.
Lai šīs pozīcijas uzraudzītu, tiek izmantoti tādi SEO rīki kā Ahrefs, Semrush, SE Ranking un citi. Tie palīdz atrast jaunus atslēgvārdus, novērtēt to meklēšanas apjomu, analizēt konkurentus un sekot vietņu pozīciju izmaiņām.
Atslēgvārdu izpētei platformas izmanto vairākus datu avotus, tostarp Google Ads datus, vēsturiskos meklēšanas rezultātus un statistiskus aprēķinus. Savukārt, lai noteiktu konkrētas vietnes pozīciju, nepieciešams iegūt aktuālos Google meklēšanas rezultātus.
Šim nolūkam SEO platformas izmanto automatizētus pieprasījumus. Sistēma nosūta Google meklēšanas frāzi, saņem SERP, nolasa tajā esošās mājaslapu adreses un saglabā to pozīcijas. Lielās platformās šis process katru dienu tiek atkārtots miljoniem reižu, izmantojot specializētus SERP API pakalpojumus, proxy serverus un automatizētas pārlūkprogrammas.
SEO rīku sniegto datu kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no Google atgriezto rezultātu precizitātes. Ja automatizētam pieprasījumam tiek parādīta cita rezultātu kopa nekā parastam lietotājam, SEO platforma var reģistrēt pozīciju izmaiņas, kas neatspoguļo faktisko situāciju.
Kas mainījies kopš septembra?
Google jau ilgstoši ierobežo automatizētu meklēšanas rezultātu iegūšanu. Līdz šim tas galvenokārt izpaudās kā CAPTCHA pārbaudes, pieprasījumu bloķēšana vai citi tehniski ierobežojumi. Taču 2026. gada septembrī SEO datu piegādātāji sāka novērot citādu problēmu. Automatizētie pieprasījumi atsevišķos gadījumos saņēma šķietami korektas SERP lapas, kurās bija mainīta rezultātu secība vai trūka iepriekš stabili redzamu domēnu. Šādi rezultāti varēja būtiski atšķirties gan no manuālas Google meklēšanas, gan citu datu piegādātāju iegūtās informācijas.
Tas nozīmē, ka SEO rīks var uzrādīt vietnes kritumu no trešās pozīcijas uz divdesmito vai pat ārpus pirmā simtnieka. Nākamajā pārbaudē vietne atgriežas sākotnējā pozīcijā, lai gan tās saturs un tehniskais stāvoklis nav mainījies. Atšķirībā no bloķēta pieprasījuma šādu kļūdu ir grūtāk pamanīt. SEO platformai nav vienkārša veida, kā noteikt, vai saņemtie rezultāti atbilst tam, ko Google rāda parastajiem lietotājiem.
Oktobrī problēmu apstiprināja vairāki nozares uzņēmumi. Ahrefs 22. oktobrī ziņoja, ka atkarībā no datu piegādātāja aizdomīgi rezultāti skar aptuveni 5–20% pieprasījumu. SEOmonitor norādīja, ka no 9. līdz 13. oktobrim kļūdaini SERP dati ietekmēja aptuveni 10% izsekoto atslēgvārdu. Savukārt Keyword.com analīzē par periodu no 13. septembra līdz 14. oktobrim aizdomīgi rezultāti konstatēti 13,1% pārbaudīto SERP. Augustā šis rādītājs bija tikai 0,3%.
Šie skaitļi iegūti ar atšķirīgām metodēm, tāpēc tos nevar tieši salīdzināt. Tomēr vairāku neatkarīgu uzņēmumu novērojumi liecina, ka problēma nav saistīta tikai ar vienu SEO platformu vai datu piegādātāju.
Vai Google apzināti maldina SEO rīkus?
SEO industrijā šo situāciju arvien biežāk raksturo ar terminu SERP poisoning jeb meklēšanas rezultātu sagrozīšana. Pastāv aizdomas, ka Google, identificējot automatizētus pieprasījumus, noteiktos gadījumos atgriež atšķirīgus rezultātus, lai ierobežotu masveida datu iegūšanu.
Šādai rīcībai būtu tehnisks pamatojums. Uzņēmums Google jau iepriekš ir iebildis pret neatļautu automatizētu piekļuvi meklēšanas rezultātiem, un uzņēmuma noteikumi ierobežo šādu datu iegūšanu, tostarp pozīciju pārbaudes vajadzībām. Automatizētā datu iegūšana rada infrastruktūras slodzi, turklāt Google meklēšanas rezultāti ir komerciāli vērtīga informācija, uz kuras balstās ievērojama daļa SEO analītikas tirgus.
Tomēr pagaidām nav publiski pierādīts, ka Google apzināti ģenerē nepareizas organiskās pozīcijas tieši SEO rīku maldināšanai. Nozares uzņēmumi ir dokumentējuši rezultātu neatbilstības, bet precīzs to rašanās mehānisms nav neatkarīgi apstiprināts.
Jāņem vērā arī tas, ka Google 24. septembrī sāka oficiālu spam update, kas noslēdzās 8. oktobrī. Šis algoritma atjauninājums varēja izraisīt pozīciju izmaiņas, tāpēc ne visas septembrī un oktobrī novērotās svārstības var saistīt ar automatizētās datu iegūšanas problēmām.
Ko tas nozīmē SEO industrijai?
Lielākā problēma ir datu uzticamība. Uzņēmumi izmanto SEO platformu sniegto informāciju, lai plānotu mārketinga budžetus, novērtētu konkurentus un pieņemtu lēmumus par mājaslapu optimizāciju. Ja pozīciju izmaiņas ir kļūdainas, arī uz tām balstītie lēmumi var būt nepareizi.
Problēma skar ne tikai pozīciju uzraudzību. No SERP datiem tiek aprēķināta arī konkurentu redzamība, aptuvenā organiskā datplūsma un daļa atslēgvārdu analīzes rādītāju. Ja sākotnējie dati nav precīzi, tas ietekmē arī šos aprēķinus.
SEO platformu izstrādātājiem savukārt nepieciešami papildu resursi datu kvalitātes pārbaudei. Jāsalīdzina dažādu piegādātāju rezultāti, jāidentificē netipiskas izmaiņas un atsevišķos gadījumos jāatkārto pieprasījumi. Tas palielina datu iegūšanas un apstrādes izmaksas. Mājaslapu īpašniekiem pašlaik īpaši svarīgi ir nespriest par SEO rezultātiem tikai pēc viena rīka. Strauju pozīciju izmaiņu gadījumā ieteicams pārbaudīt arī Google Search Console datus, organisko klikšķu dinamiku un vairāku datu piegādātāju rezultātus. Google Search Console gan neatrisina visu problēmu, jo tā nesniedz pilnvērtīgu konkurentu pozīciju monitoringu un tās vidējās pozīcijas nav tieši salīdzināmas ar atsevišķa SERP pārbaudi.
Septembrī sākušās izmaiņas atklāj plašāku SEO industrijas problēmu – tās atkarību no datiem, kuru iegūšanu un pieejamību kontrolē pati meklētājprogramma. Ja Google turpinās ierobežot automatizētu piekļuvi meklēšanas rezultātiem, SEO platformām nāksies ieguldīt vairāk līdzekļu datu pārbaudē un meklēt alternatīvus risinājumus. Tas var palielināt pakalpojumu cenas un mainīt veidu, kā uzņēmumi mēra savu redzamību meklētājprogrammās.
Pagaidām nav pamata apgalvot, ka visi SEO rīku dati kļuvuši neuzticami. Taču 2026. gada septembra un oktobra notikumi jau parādījuši, ka Google pozīcija, ko uzrāda SEO rīks, ne vienmēr sakrīt ar rezultātu, ko reāls lietotājs.
